Norises fotogrāfijā ir pakļautas tai pašai salīdzināšanas metodei, kuru mēs izmantojam, lai saskaņotu savas ikdienas gaitas. Laika plūdums ir tikai pieņēmums, kurš palīdz izskaidrot "pirms un pēc" attiecības. Vēsture ir viss, kas jau noticis. Formāli sadaļā "No vēstures" var nokļūt jebkurš. Jo vairāk tad, ja pieļaujam, ka kāds fotogrāfs ar vienīgo savas redzes fiksēto iespaidu kļūs par mūsu un jūsu uzmanības objektu. Mūsu pašreizējais nodoms ir iepazīstināt ar personībām, kuras ilgākā laika periodā ir radījušas vairāk par vienu attēlu. Vērtējumiem un viedokļu cīņām par viņu veikumu paredzēta cita virtuālā telpa.
Vilnis Auziņš.
Ķegumam 70, Kraucam 111.
AS Latvenergo Enerģētikas muzejā Ķegumā veselu gadu būs atvērta fotoizstāde, kas spilgti ataino kā tapa 20. gadsimta Latvijas iespaidīgākā celtne. Ar šo monumentālo darbu Kārlis Ulmanis uzcēla sev nekad neiznīcināmu pieminekli. Šogad 15. oktobrī aprit 70 gadi, kopš tika iedarbināts Ķeguma pirmais hidroagregāts. Enerģētikas muzeja vadītāja Ina Lastovecka un vecākā krājuma glabātāja Everita Tamme no turpat divpadsmit tūkstošiem fotonegatīvu izvēlējās 70 lielformāta fotogrāfijas un izdeva kalendāru liecību par laiku, kad tapa Ķeguma HES. Tās nav mākslas fotogrāfijas, tomēr jāteic, ka tā ir mūsdienu instalācijas grandiozākā izstāde, kas būtu jāredz ikvienam.
19. gadsimta beigāsun 20. gadsimta sākumā fotogrāfijai, kā
jaunai parādībai Latvijā, arvien vairāk pievērsās latviešu tautības fotogrāfi.
Šis monopols pārsvarā piederēja cittautiešiem, galvenokārt vāciešiem, tomēr arī
latvieši vēlējās izmēgināt roku šajā interesantajā nodarbē. Liepājā kopš 1860. gadiem darbojās Alberts
Kisners, Osvalds Lange, Kārlis Šulcs u.c.
Jānis Gleizds - Latvijas pēckara fotogrāfijas leģenda.
Uzziņa:
Dzimis 1924. gada 7.maijā Rēzeknes aprinķa
Ilzeskalna pagasta Vecgailumos. Ar fotogrāfiju nodarbojas kopš 1951.gada. 1952.
gadā beidzis kombināta "Māksla" fotokursus. No1952. līdz 1994. gadam strādā
Latvijas Traumatoloģijas un Ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā kā
fotogrāfs mākslinieks. 1962. gadā, nodibinoties fotoklubam „Rīga", Jānis Gleizds
kļūst par tā biedru. 1991. gadā tiek uzņemts Krievijas Fotomākslinieku
savienībā. Pieškirti AFIAP (1979) un EFIAP (1988) tituli. Izstādēs piedalās
kopš 1962.gada, dažus gadus vēlāk sāk piedalīties arī starptautiskajās
izstādēs.
„Šie
darbi nedara kaunu savam laikmetam, bet drīzāk to izceļ ar nopietnu
izstrādājumu un pozitīvā procesa dažādību. Jo dzīvi tie atgādina to rosību un
mīlestību ar kādu pirmie fotogrāfijas darbinieki strādāja pie sava uzdevuma
fotogrāfijas attīstības veicināšanai." -
Tā par Latviešu Fotogrāfiskās biedrības 20 gadu jubilejas izstādi un par
pirmajiem (arī Robertu Johansonu) latviešu fotogrāfijas aizsācējiem rakstīja
mūsu fotogrāfijas tēvs Mārtiņš Buclers.
Latvijas pirmās brīvvalsts
laikā fotogrāfa Viļa Rīdzenieka vārds bija
labi pazīstams. Viņa firmas darbnīcu KLIO Vaļņu
ielā, pašā vecpilsētas sirdī, bija
iecienījuši rakstnieki, mākslinieki, visdažādāko
profesiju cilvēki. Fotogrāfa vārds no jauna tika
daudzināts atmodas laikā, kad 1989. gadā rīkojām
fotogrāfijas 150. gadadienai veltītu fotoizstādi.
Izstādes laikā fotogrāfa atraitne atklāja, ka
pusgadsimtu tikusi slēpta un glabāta lielformāta
fotogrāfija - Latvijas proklamēšanas 1918.
gada 18. novembra akts. Viļa Rīdzenieka uzņemtais foto
negatīvs ir vienīgais zināmais dokuments, kas ir
fiksējis šo nozīmīgo aktu Latvijas vēsturē.
Tagad fotonegatīvs glabājas Rīgas Vēstures un
kuģniecības muzejā.
No vēstures 
