Žurnāla ‘Contemporary Photographer' 1963. gada 4. numurā Lī Frīdlanders Lee Friedlander (1934) raksturojot savus darbus izmanto jēdzienu - Amerikas sociālā ainava. Jēdziens iegūst popularitāti un 1966. gadā tiek izmantots divu nozīmīgu tā laika izstāžu nosaukumos - ‘Laikmetīgie fotogrāfi par sociālo ainavu' (Ņujorka: Horizon Press, George Eastman House) un ‘Divpadsmit Amerikas sociālās ainavas fotogrāfi' (Valhama: Rose Art Museum, Brandeis University). Kopš tiem laikiem daudzu slavenu un mazpazīstamu fotogrāfu darbus/pētījumus var uzskatīt piederīgus sociālās ainavas fotogrāfijas žanram. Kas ir sociālā ainava fotogrāfijā? Skatoties Frīdlandera `70os gados ar ‘Laika' fotoaparātu tapušos ielas skatus var ieraudzīt kā autors izmantojot ikdienišķu ielas vidi, atklāj modernās Amerikas sabiedrības apoteozi pašradītajā patērnieciskuma zīmju slānī. Norādes, reklāmas plakāti, stabi, žogi, atveres žogos un sienās Frīdlandera fotogrāfijās pārtop par modernās sabiedrības klātesamības un metamorfozes apliecinājumu, reprezentējoties draudīgā it kā dezorganizētā vidē, kas iegrimst un izzūd pati sevī, paņemot līdzi arī tās iemītniekus un radītājus.

Par Lī Frīdlanderu jaunākais Stīvens Šors Stephen Shore (1947) pēc uzturēšanās no 1965 - 1967 gadam Endija Vorhola ‘Fabrikā' pievēršas krāsu fotogrāfijai un pēc daudzskaitlīgām kritikām ir viens no pirmajiem, kurš leģitimizē krāsu fotogrāfiju izmantošanu Amerikas mākslā. Viņš arī ir otrais dzīvais fotogrāfs tajā laikā, kura darbi tika izstādīti Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā 1971. gadā. Kā viņš atzīst - viņam tad bija tikai 24 gadi un tā bija vilšanās pilna pieredze, jo ko gan vēl var vēlēties jauns mākslinieks pēc izstādes svarīgākajā Amerikas muzejā. Šora fotogrāfijās Amerika atklājas caur vienkāršiem tēliem un reizēm amatierfotogrāfijai raksturīgiem sižetiem, tomēr līdzsvarotās lielformāta fotogrāfijai raksturīgās kompozīcijās ir arī būtisks Stīvena ieguldījums Amerikas un Eiropas fotogrāfu (Nan Goldin, Andreas Gursky, Martin Parr, Joel Sternfeld, Thomas Struth) skatījumā uz pasauli.

Džoels Sternfīlds Joel Sternfeld (1944) ir vēl viens Amerikas sociālās ainavas fotogrāfs un viena no zināmākajām viņa grāmatām ir ‘American Prospects' (1987). Caur ironisko cilvēka pārveidotajā ainavā viņš atklāj arī Amerikas vidusšķiras patērnieciskās pasaules nekādību, kurā viņi paši (Amerikāņi) Sternfīlda fotogrāfijās tiek portretēti kā lietas no pašradītā ‘Amerikas sapņa'. Viena cita pieminēšanas vērta grāmata ir ‘On This Site: Landscape in Memoriam' (1997), kurā iekļautās fotogrāfijas apliecina sociālo traģēdiju summu uz ko balstās vārda ‘brīvības zeme' - Amerika. Piemēram, motelis, uz kura balkona tika nogalināts Martins Luters Kings, Rodnija Kinga slepkavības vieta, pret Vjetnamas kara ekspansiju Kambodžā protestējošo Kentas universitātes studentu nošaušanas vieta, utt. Pievienojot attēliem teksta skaidrojumu, Sternfīlds pretstata attēla kluso estētiku verbālā vēstījuma tiešumam, ļaujot skatītajam iepazīt fotografētās vietas vēsturisko un/vai emocionālo nozīmi.

Sociālās ainavas fotogrāfijas spilgts pārstāvis ir arī Ričards Mizraks Richard Misrach (1949), kura darbi ar tuksnešu ainavām atrodas vairāk nekā piecdesmit muzeju kolekcijās visā pasaulē. Kaut arī viņa darbi vairāk līdzinās gleznu motīviem, tomēr to žurnālistiski - politiskais konteksts (urāna rūdas raktuves, armijas izmēģinājumu poligoni, plūdu un ugunsgrēku sekas, kosmiskie airodromi, utt) netiešā veidā raksturo modernā cilvēka un dabas mijiedarbību. Noslēgumā japiemin, ka iepriekšminētie autori ir tikai niecīga daļa no kopējā fotogrāfu skaita, kuru darbus varētu saistīt ar sociālās ainavas jēdzienu. Katrs no viņiem ir ieviesis savas inovācijas un veicinājis sociālās ainavas fotogrāfijas žanra attīstību un popularitāti sev savdabīgā veidā. 

Lī Frīdlanders
- Fraenkel gallery
- photography-now.net

Stīvens Šors
- Bill Charles Represents
- 303 Gallery  

Džoels Sternfīlds
- Luhringe Augustine gallery 
- photography-now.net

Ričards Mizraks
- Catherine Edelman gallery
- Artnet

Alnis Stakle,
foto.lv redkolēģijas biedrs.