Jau septiņpadsmito gadu desmitu fotogrāfija fiksē realitāti. Gaismas pieraksta tehnoloģiju straujais izrāviens šeit un tagad - laiktelpā, kur fotokameru objektīvi ir tik visuresoši un subjektīvi kā vēl nekad, kur tikpat kā nepastāv nedz kanoni, nedz tabu, kur beidzot var rādīt to, kas līdz šim bijis nepieprasīts vai liegts, - ir savairojis fotogrāfus un iedvesmojis tos liecināt par mūsu laikā un telpā notiekošo vai inscenēto, savukārt skatītāju alkt to visu aplūkot. Kaut arī zinu, ka fotogrāfiski attēli ir tikai realitātes atstarotās gaismas radīta šķietamība autora interpretācijā, tie arvien mani pārsteidz, satrauc, sarūgtina, iepriecina un iedvesmo, dažkārt pat vairāk nekā pati realitāte. Joprojām atklāju jaunus izcilus autorus, kuru gaismas pierakstos atrodu spilgtus citātus, un ticu, ka tādus atradīšu arī turpmāk un arvien vairāk - tepat Latvijā.

Kādas ir Latvijas šā laika liecības fotogrāfijās? Kādi ir mūsdienu gaismas pieraksti, ko tajos lasām, ko neprotam izlasīt un ko negribam, ko neatrodam un pēc kā alkstam? Mans nolūks nav izskaidrot, bet radīt vēlēšanos katram pašam (ne tikai autoram, bet arī skatītājam) nonākt pie savas atbildes. Iespējams, ka vienam otram savas atziņas ilustrācijai pietrūks fotogrāfiju. Labu autorfotogrāfiju. Vismaz man pietrūkst kvalitatīvas kopainas par notiekošo Latvijas fotogrāfijas laukā. Man ir par maz ar vienu dienu Latvijā vai vienu dienu Ogrē, par maz ar vienu foto kvartālu, par maz ar divām Latvijas fotogrāfijas gada balvām desmitgadē, par maz ar vienu labu foto avīzēs un divām žurnālos, par maz ar vienu mazu fotomuzeju un vienu otru fotoizstādi ekspozīciju zālēs. Nenoniecinu nevienu no minētajām izpausmēm un ne mirkli neapšaubu to nozīmi, bet vēlos, lai šis un vēl plašāks darbības diapazons būtu tikpat pašsaprotams kā gaiss, kuru elpojam. Piedodiet manu negausību - esmu fotogrāfs.

Vēlos, lai fotogrāfija atgūst brīnuma spēku, kas tai piemita pirms pusotra gadu simta. Vēlos redzēt Latvijas fotogrāfijas kopskatu, nevis tikai atsevišķus fotomozaīkas gabaliņus un ticu, ka tādas izveidei labu liecību ir gana daudz. Varbūt fotogrāfijas jubilejas gada iespaidā vai kādu citu motīvu dēļ mums izdosies sapulcināt vienkopus labu attēlu izlasi un sarīkot pārliecinošu ekspozīciju, lai būtu iespēja ne tikai virtuāli, bet arī ar aci aptaustīt Latvijas fotogrāfu ainavas, klusās dabas, portretus, sociālos dokumentus un būt visur tur, kur pabijusi īpaši redzīgā un radošā autora acs: Apes veikalā, Ēveles skolā, Ziemupes liedagā, Tīraines zirgu sacensībās, Piltenes pliko skrējienā, Limbažu mežstrādnieku pusdienās, lietū, miglā, saulē vai zem lampām paša fotostudijā. Tas taču būtu labi, vai ne?

Laikmeta liecības krājumu meklējot,
Harijs Liepiņš,
foto.lv redkolēģijas biedrs