Lai kā arī tas nebūtu, fotogrāfija ir piedzīvojusi savu renesansi, fotogrāfija ir kļuvusi pieejamāka un tajā ir ienākuši daudz jaunu cilvēku. Tur, protams, varētu strīdēties vai tas ir labāk vai sliktāk, vai tāpēc uz pasaules ir kļuvis vairāk labu fotoattēlu, vai digitālā fotogrāfija nav diskreditējusi vizuālo mākslu un izteiksmes līdzekļus,  u.c. Realitātē mums ir jaunas tehnoloģijas un daudz jaunu cilvēku, kuri grib ar tām strādāt. Un šeit, papildus visām citām lietām, parādās jautājums par informāciju. Cilvēki grib mācīties, izzināt visas šīs tehnoloģijas, bet informācijas par fotogrāfiju, par fotogrāfiju apstrādi un visām citām saistītām tēmām, latviešu valodā atrast nav iespējams. Tam ir daudzi iemesli, bet viens (es varbūt pat teiktu, ka galvenais) no tiem ir atbilstošas terminoloģijas trūkums. Ja pagājušajā gadsimtā fotogrāfijas terminoloģija bija daudz maz nostabilizējusies, tad tagad esam nonākuši situācijā, ka mums nav savas valodas kurā varētu runāt par fotogrāfiju. Ja agrāk latviešu fotogrāfiskā terminoloģija balstījās no grieķu un latīņu valodas veidoto (sveš)vārdu bāzes (sarunvalodā tai bija arī zināms vācu akcents - "blende", "autoknipsis", "blice"), tad modernā terminoloģija ir radusies Amerikā kopā ar visu no tā izrietošo.

Un te nu man gribētos iesviest akmeni latviešu valodnieku dārziņā. Valodnieku mums ir daudz, pēc viņu pašu stāstītā var spriest, ka viņi darbojas ļoti enerģiski un terminoloģija mums ir augstā līmenī. Varbūt ir, tikai terminu tomēr nav. Fotoaparāts jau sen ir katrā mobilajā telefonā, bet fotogrāfijas jomā atbilstošu terminu nav vēl joprojām. Ja arī kāds termins parādās, tad tādu lietot nemaz negribas vai nu pilnīga tehniskā analfabētisma dēļ ("tālummainis"), vai galēja primitīvisma ("iestatīt" attālumu starp fullerēna-60 atomiem), vai vienkārši saprotamības un nelabskanīguma dēļ ("Jēldatne", "krāssātspozme", "izgaismošanas atkopšana", "izpausme" [Raw file, HSL, Highlits Recovery, Exposure]).

Bez valodnieku vētrainās darbības, apkarojot rusicismus, anglicismus un svešvārdus, ir vēl daži apstākļi, kas apgrūtina latviešu valodas izmantošanu. Kā jau pieminēju, fotogrāfijā ir ienākusi jauna paaudze, kura analogo fotogrāfiju (un, attiecīgi, foto terminoloģiju) uztver kā tādu, kura ir beigusies laikā starp dinozauriem un Noasa šķirstu.Līdz ar to fotogrāfijai ir vajadzīga sava valoda. Tā tiek tulkota tieši no angļu valodas ignorējot esošo terminoloģiju. Kādā seminārā par jaunajām fotokamerām es uzzināju, ka manai kamerai ir trīs (!) aizvari - viens, ko es līdz šim saucu par slēdzi, bet pārējie divi ir karšu nodalījuma un akumulatoru baterijas nodalījuma vāciņi. Pilnīgi skaidrs, ka vārdu "slēdzis" šis cilvēks savu mūžu nebija dzirdējis, bet par tādām lietām kā spraugslēdzis vai centrālais slēdzis viņam nebija ne mazākās nojausmas. Vēl viens iemesls, kas, pretēji paredzētajam, terminoloģiju tikai izkropļo, ir obligātā prasība katrai precei pievienot aprakstu un instrukciju valsts valodā. It kā jau viss ir pareizi, ienāk sadzīvē jauna tehnoloģija un pircējs tūlīt saņem arī visus jaunos vārdus, jēdzienus un terminus sev saprotamā valodā. Realitātē instrukcijas un aprakstus tulko ne jau attiecīgās jomas speciālists, bet gan tirdzniecības menedžeris, turklāt, ņemot vērā šāda darba nepateicīgo raksturu, šis uzdevums parasti tiek uzticēts kādam no mazajiem gariņiem, kādam no iesācējiem, praktikantiem vai pagaidu darba darītājiem. Un rezultātā mēs iegūstam frāzi: "Velciet rīkjoslas logrīku uz gaidstāves ekrānu". Tas būtu pat smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi - liela daļa lietotāju izvēlas lasīt instrukciju krievu vai angļu valodās tādēļ, ka latviešu valodā to nevar saprast!

Un tā fotogrāfijas terminoloģijā ir izveidojusies situācija, kurā vienlaikus darbojas vismaz trīs valodas: viena, kurā runā, čata valoda un valoda kurā raksta. Tad lūk, pēdējās praktiski nav. Ja divi Photoshop speciālisti savās sarunās (blogos, čatos, forumos) lietos, piemēram vārdus zūms, krops, klaritāte, overlejs u.c., tad viņi, iespējams, sapratīs par ko ir runa. Taču ja kādam rastos neprātīga doma sarakstīt grāmatu latviešu valodā par fotogrāfiju apstrādi ar Photoshop un Lightroom, tad problēmu būtu bez gala. Pati galvenā no tām - kādā valodā rakstīt? Rezultātā jauns cilvēks, kurš izvēlas apgūt (digitālo) fotogrāfiju vai fotogrāfijas apstrādi, lieto kroplīgu valodu, bet, ļaunākajā gadījumā, viņš vispār nav spējīgs izteikties latviešu valodā par fotogrāfiskām tēmām. Dabiski, ka visiem tiem, kuri darbojas fotogrāfijas nozarē - fotogrāfiem, pasniedzējiem, rakstošajai publikai u.c., šī tēma ir aktuāla un mēs neizbēgami nonākam pie sakramentālā jautājuma: Ko darīt?

Ir pilnīgi iespējams nodibināt darba grupu no entuziastiem, izveidot komisiju, pieaicināt ekspertus, sapulcēties, lemt, dibināt... Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka visu to vajag, vajag foto vārdnīcu, vajag informēt un vajag popularizēt latviešu terminoloģiju. Sliktākais šajā lietā ir tas, ka visu to vajadzēja jau vakar, tādēļ rīkoties vajag tūlīt. Vai tu esi gatavs to darīt?

Andris Šmits.

P.S.
Katrs risinājums rada desmit jaunas problēmas.
(kapteinis Edvards A. Merfijs, Mērfija likumu autors)